1. Uzdevums

Lokālais līnijvadu detektors “Relief” ir paredzēts dažādu teritoriju perimetra aizsardzībai.

2. Vispārīgā informācija

2.1. Detektora darbības pamatā ir divu izolētu, pie dielektriskām konsolēm paralēli piestiprinātu vadu līnijas spēju ģenerēt telpisku uztveršanas zonu “smailes” vai “virszemes” veidā. Vadu līnija veido tā saucamo atklāto antenu un to dēvē par detektora lokālo daļu. Raidītājs ir novietots vienā vadu līnijas galā un uztvērējs – otrā. Pārkāpējam šķērsojot uztveršanas zonu, uztvērējs konstatē raidītāja izstaroto elektromagnētisko viļņu parametru maiņu un raida trauksmes signālu. Konsoles tiek novietotas gar aizsargājamās teritorijas perimetru uz žogiem, stabiem, kokiem, ēku sienām utml. 4 līdz 6 metru intervālā.
2.2. Detektors darbojas nepārtraukti visu diennakti un saglabā savas darbaspējas temperatūras diapazonā no -40 līdz +50°C, pie gaisa mitruma 98°C, ja temperatūra ir +35°C.
2.3. Detektors turpina darboties un nereaģē uz:

• lietu, miglu un sniegu;
• saules radiāciju;
• vēja ātrumam sasniedzot līdz pat 30 m/s;
• mazu dzīvnieku kustību (žurkas, kaķi);
• putnu nosēšanās uz lokālās daļas vadiem (piemēram, vārnu);
• transporta kustību ne mazāk kā 2 metru attālumā no lokālās daļas vadiem.

3. Sistēmas raksturojums

3.1. Jaunas paaudzes “gudrais” detektors.
3.2. Signāla apstrāde ļauj:

• iestādīt pašapmācības režīmu (iestatījumi bez kontrolierīcēm);
• veikt automātisku detektora darbības diagnostiku, konstatējot īssavienojumus, bojājumus, nepareizi izvēlēto lokālās daļas leņķi bez papildu kontroles mērierīcēm;
• izveidot modifikācijas ar RS-485 interfeisu. Tas ļauj pievienot detektoru datorizētam drošības panelim (vai pultij?), izmantojot divvadu komunikācijas līniju, tādējādi palielinot tā funkcionālās iespējas (detektora darbības kontrole datu apstrādes sistēmā, iespēja iegūt informāciju par detektora stāvokli utt.)
• palielināt noturību pret trokšņiem, aizsardzību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, mazu dzīvnieku kustību, putnu nolaišanos uz lokālās daļas vadiem.

3.3. Tā kā uztveršanas zona viegli pielāgojama aizsargājamās robežas konfigurācijai un reljefam, to var efektīvi izmantot nelīdzenā apvidū.
3.4. Spēj darboties spēcīgu elektromagnētisko lauku klātbūtnē.
3.5. Detektoru var uzstādīt uz dažāda veida žogiem, arī uz dzeloņdrātu žogiem.
3.6. Nav vajadzīgas parastās kontrolierīces (pārslēdzēji, signāllampiņas, jūtīguma mērierīces).
3.7. Elektronisko daļu jaunais dizains – tās izskatās tādas pašas kā lokālās daļas konsoles – ievērojami vienkāršo uzstādīšanu.
3.8. Detektora jūtīgajiem elementiem uzstādīšanas laikā nav nepieciešami īpaši izolējoši vai adaptējoši savienojumi.
3.9. Detektora lokālā daļa ir viegli remontējama.
3.10. Iespēja regulēt detektora darbību no attāluma.
3.11. Detektora uzstādīšanai, palaišanai, iestatījumu mainīšanai vai darbības regulēšanai nav nepieciešama īpaša personāla apmācība.
3.12. Aizsardzība pret polarizācijas maiņu.

4. Specifikācija

4.1. Uztveršanas zonas garums ir:

• no 25 līdz 250 metriem “viziera” jeb “smailes” instalācijas gadījumā;
• no 25 līdz 200 metriem “virszemes” instalācijas gadījumā.

4.2. Attālums starp vadiem ir no 0,5 līdz 1,8 metriem.
4.3. Detektors raida trauksmes signālu, ja:

• pārkāpējs šķērso uztveršanas zonu ar ātrumu no 0,3 līdz 10 m/s;
• detektora darbībā notiek iejaukšanās no ārpuses (īsti neesmu pārliecināts, vai pareizi sapratu, vajag pārjautāt klientam);
• vienlaikus tiek pārtraukta galvenā un rezerves strāvas apgāde;
• lokālās daļas vadi ir bojāti;
• lokālās daļas vadi, saskaroties, rada īssavienojumu.

4.4. Minimālā atklāšanas varbūtība ir 0,98.
4.5. Padeves strāvas stiprums ir 10 līdz 30 V.
4.6. Maksimālais strāvas patēriņš ir 0,045 A.
4.7. Maksimālais laika intervāls darbības uzsākšanai pēc strāvas padeves ieslēgšanas ir 60 sekundes.
4.8. Maksimālais laika intervāls darbības uzsākšanai pēc trauksmes signāla raidīšanas ir 10 sekundes.

5. Darbības raksturlielumi

5.1. Montāža:

• lokālās daļas (“virszemes” uztveršanas zonas gadījumā) dielektriskās konsoles tiek uzstādītas uz zemes un augšējais vads tiek piestiprināts pie tām, bet apakšējais vads tiek ievietots (ierakts) zemē.
• lokālās daļas (“smailes” uztveršanas zonas gadījumā) balsti ar montāžas komplekta skrūvēm vai ar “zero in” metodi tiek pieskrūvēti pie žoga (sienas, stabiņiem), uz tiem vajadzīgā leņķī tiek uzstādītas dielektriskās konsoles, pie kurām tiek piestiprinātas vadu līnijas;
• elektronisko daļu balsti tiek pieskrūvēti pie virsmas ar montāžas komplekta skrūvēm vai ar “zero in” metodi, un uz tiem tiek uzmontētas elektroniskās daļas.

5.2. Vadu vilkšana: detektora plates iezīmētie vadi tiek savienoti ar sadales kastītes kontaktiem atbilstoši norādītai shēmai.
5.3. Iestatījumi: pārbaudes šķērsojumi “Apmācības” režīmā.
5.4. Darbības pārbaude: pārbaudes šķērsojumi uztveršanas zonā un ārpus tās.